Ūdens stabilitātes slānis (cementa stabilizētais grants slānis), kas pazīstams arī kā ūdensnecaurlaidīgs slānis vai ūdensnecaurlaidīgs slānis, ir ļoti svarīga ceļu inženierijas sastāvdaļa. Tas atrodas starp pamatnes aizpildījuma slāni un seguma slāni, galvenais mērķis ir novērst gruntsūdeņu un mitruma migrāciju uz augšu, nodrošināt pamatnes pildījuma stabilitāti un seguma vienmērīgu nesošo spēku. Galvenie izmantotie materiāli ir māls, smiltis, dūņas, cements, tērauda izdedži un tā tālāk. Šos materiālus var izmantot atsevišķi vai kopā ar otru atbilstoši to īpašībām, lai panāktu labu ūdensizturību un blīvēšanu. Būvniecības metodes galvenokārt ir gumijas ruļļu blīvēšanas metode, bruģēšanas metode un izsmidzināšanas metode. Šīm būvniecības metodēm ir savas īpatnības, kuras jāizvēlas atbilstoši projekta konkrētajai situācijai. Ūdens stabilitātes slānis ir galvenā saikne, kas nodrošina ceļa stabilitāti un veiktspēju. Lai gan tas ir strukturāls slānis, kam cilvēki nepievērš lielu uzmanību, tā lomai un ietekmei ir izšķiroša nozīme.